Ogulājus – jāņogas, upenes, ērkšķogas stāda dziļāk, kā tie auguši kokaudzētavā. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos. Stādot avenes un zemenes, tās liek apmēram tāpat kā šie stādi auguši audzētavā.
Rozēm potējuma vietu liek zemē, lai veidotos vairāk jauno dzinumu. Potējuma saiti var noņemt uzreiz pie stādīšanas vai vasaras vidū.
Augļu koku stādus, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, stāda, lai potējuma vieta būtu gandrīz ar augsnes virskārtu. Smagās, mālainās un slapjās augsnēs stādot potējuma vieta jāatstāj 2-3 cm virs zemes, lai neizsustu. Vieglās, smilšainās augsnēs potējuma vieta var būt nedaudz zem augsnes virskārtas, lai samazinātu potcelma atvašu veidošanos.
Augļu kokus, kas potēti uz augumu samazinošiem potcelmiem (p. pus pundur un pundur ābeles) stāda, lai potējuma vieta atrastos 5 – 10 cm virs augsnes vai mulčas kārtas.
Sakņu sistēma šiem stādiem ir mazāka, tāpēc vairāk jārūpējās par kokiem tos laistot un mēslojot.
Stādīšanas attālumi
Stādīšanas attālumu ietekmē šādi apstākļi:
Šķirne
Potcelms
Agsne
Pieejamā tehnika un/vai zemes platības
Vainaga veidošana
Uz samazināta auguma potcelmiem audzētu koku (piem. pundur un puspundur ābeles) vidējais stādīšanas attālums ir 2,5 m (sākot no 2 līdz 3 m starp kokiem). Zemajiem ķiršiem attālums no 2,5 līdz 3m atkarībā no šķirnes. Pārējām kultūrām (plūmēm, saldiem ķiršiem, bumbierēm, ābelēm uz antonovkas potcelma) sākot no 3 m, vēlamais 3,5 m, lielāka auguma šķirnēm 4-5 m. Ogulājiem (jāņogas, upenes, ērkšogas) vidējais stādīšanas attālums ir 1 m, atkarībā no šķirnes lieluma no 0,80- 1,50 m. Zemenes stāda 3 stādi uz 1 tekošo metru. Avenes stāda par pusmetru. Kolonveida ābelēm uz samazināta auguma potcelmiem vēlamais attālums ir 1 m (sākot no 0,5 līdz 1,5 m).
Par stādīšanas dziļumu un attālumu varat uzzināt arī pie pārdevēja – konsultanta.
