Menu
Mazliet par klasifikāciju, kas dos atbildi arī uz pārējiem jautājumiem Par paradīzes ābelēm pamatā sauc ābeles (Malus) ar sīkiem augļiem (sīkaugļu). Krievijā ābelītes ar sīkiem augļiem sauc arī par „Kitaikām”, pie mums un citur dēvē arī par Krebiem.
Ar ko raksturīgi: skaisti ziedoši pavasarī – balti, rozīgi ziedi, dekoratīvi ziedi, lapas – no zaļām līdz sarkanīgām, koki izturīgi, pieticīgi, rudenī koki bagāti ar nelieliem, atkarībā no šķirnes, koši sarkaniem, dzelteniem ābolīšiem, kurus var pārstrādāt. Augļi derēs kompotiem, ievārījumiem, biezeņiem, sulām, sidriem un vīnam. Svaigi gan nav garšīgi. Arī samazināta auguma potcelmi, kā, piemēram, b-9, b-396 (ar sarkanīgām lapām), mm-106 (ar zaļām lapām) tie paši paradīzes ābolīši jeb krebi vien būs. Augums atkarīgs no sugas, šķirnes – var variēt no ≈2m līdz 4-5m. Šķirnēm augums atkarīgs no potcelma uz kā uzpotēts. Tātad krebiem vairāk uzsvars uz auglīšiem, populārākās šķirnes pie mums: ‘Kerr’, ‘Dolgo’, ‘Kuku’, ‘Ola’, šīs ābelītes var stādīt gan dekoratīvajā dārza daļā (it sevišķi šķirnes ar košākiem ziediem) kā soliterus, gan augļu dārzā, ja uzsvars uz augļiem pārstrādei.
Ja uzsvars uz augļiem , paradīzes ābelītes ieteicams veidot tāpat kā parastās ābeles, bet dekoratīvās ābeles nav obligāti jāveido, ja Jums dārzā apmierina tās dabīgā forma. Protams jāizgriež bojātie zari, var arī nedaudz veidot, ja stādiet dzīvžogā.
Atsevišķi var izdalīt dekoratīvās ābeles (Malus), kuru galvenā vērtība būs skaisti ziedi, košas dažādas nokrāsas lapas, vainaga forma. Tām pamatā vieta būs apstādījumos pa vienai, soliteros vai arī dzīvžogā. Šīm ābelēm (ar dažiem izņēmumiem) ir ļoti sīki augļi, izskatās kā odziņas vai ķirsīši, tāpēc tās sauc arī par ogābelēm. Ēdami nebūs, indīgi nav, tāpat kā krebi, jeb paradīzes ābolīši, garšos putniem. Dekoratīvajām ābelēm ir daudz un dažādu starpsugu krustojumu no kurām cēlušās šķirnes, tāpēc var atšķirties lapojums – no gaiši zaļām, šķeltām lapām (piemēram, ‘Brower’) līdz tumši sarkanām lapām (piemēram ‘Royalthy’), kā arī augļu lielums – kā mazas odziņas līdz vidēji lieli auglīši. Potējumiem augums tāpat būs atkarīgs no potcelma. Zināmākās pie mums būs Sārženta ābele, Ķiršābele, kā arī šķirnes ‘Royalthy’, ‘Brower’, ‘Liset’, ‘Evereste’, ‘Profusion’, arī pēdējai ļoti līdzīgā Latvijas ogābele Upīša izveidotā PU-18750.
Nokarenā ‘Pendula’, kuras augums būs atkarīgs no potējuma augstuma potcelmiem.
Vilkābeles jeb krustābeles (Crataegus).
Pamatā audzē, kā dekoratīvu koku vai krūmu (h= 3-8m) pa vienai vai grupās. Sugas ar ērkšķiem – dzīvžogiem (var cirpt). Ziedi sugām parasti ir balti, bet šķirnēm var būt balti pildīti, gaiši rozā, tumši karmīnrozā.
No sugām iegūtos auglīšus, kas vairumā ir ap 2 cm lieli, ovāli, dažādos sarkanos toņos (arī ir dzelteni) izmanto medicīnas vajadzībām. No šķirnēm zināmākās ir ‘Paul’s Scharlet’, ‘Tobo’, ‘Plena’, ‘Rosea’ un citas.
Vairāk zināms, ka vilkābeles izmanto ārstniecībā – augļus (arī ziedus, lapas) imunitātes stiprināšanai, asinsspiediena pazemināšanai, asinsrites veicināšanai u.c. piem. tējās svaigas vai žāvētas (var ar kauliņiem). No auglīšiem var vārīt arī džemus, ievārījumus, bet tad jāatbrīvo no kauliņiem. Svaigā veidā vairums sugu nebūs īsti garšīgi. (Labāka garša piem. Arnolda vilkābelei.) Augšanas prasību ziņā ābelēm viss līdzīgi, jo potcelmi jau arī tie paši. Vilkābeles (krustābeles) bagātāk ziedēs saulaina vietā, vairāk patiks sausāka smilts, mālsmilts augsne.
Botāniski pareizi gan esot saukt par krustābelēm, bet tautā vairāk tomēr zina ka vilkābeles.
Jārēķinās, ka visas ābeles, bet it sevišķi krustābeles (Vilkābeles) ir bakteriālās iedegas (Erwinia) saimniekaugi. Stādot un audzējot jāpievērš uzmanība stādu veselībai un kopšanai.
Par slimībām un kaitēkļiem tas pats, kas visām ābelēm. (piem. laputis, tinēji u.t.t.)
Pirms stādam izdomājam:
* Uzsvars tiek likts uz dekoratīvo vai vairāk interesē augļi pārstrādei, medicīnai;
* Stādam pa vienai, grupās vai dzīvžogā;
* Kāds vēlamais koka augstums piaugušam augam.
Tad būs viegli piemeklēt labāko variantu no plašā skaisto ābeļu klāsta.
