Padomu mape

der zināt

Kvalitatīvu stādu audzēšana stādaudzētavā “LIEPAS”

Stādaudzētavā „Liepas” plašā sortimentā audzē augļu koku un ogulāju stādus.

Mums, kā Zemgales reģiona stādaudzētavai, tirgojot stādus Vidzemes un Latgales reģionos ir sekojošs novērojums:

  • daļa pircēju uzskata, kad šie stādi minētajās zonās nav piemēroti.

Šiem uzskatiem es nepiekrītu, jo mana divdesmit gadus ilgstošā  pieredze stādu audzēšanā un izplatīšanā, veidojot šajos reģionos komercdārzus un piemājas dārzus, parāda sekojošo:
Lai stādauzētavā  izaudzētu kvalitatīvus un ziemcietīgus stādus ir jāievēro vesels pasākumu komplekss.

            1. Liela nozīme audzējot stādus tālāk mazdārziņos un komercdārzos ir tam, ka tie ir audzēti uz vietas stādaudzētavā, tie ir Latvijas stādi (nevis pārpirkti no siltākām klimatiskām zonām):

  • Piemērotas šķirnes Latvijas klimatiskajiem apstākļiem,
  • Šķirnes ar labu ziemcietību,
  • Šķirnes ar augļu ienākšanos (dienvidu šķirnes pie mums var neienākties)
  • Latvijas patērētājiem zināmās un mīļās šķirnes (piem. Cukuriņš, Bumbierābele, Sīpoliņš u.c.)

            2. Jāievēro audzēšanas agrotehnika jeb kopšana:

  • Audzēšanas laikā jānodrošina optimāls mitruma režīms,
  • Cīņa ar nezālēm, regulāra rindstarpu irdināšana, kaplēšana, ravēšana,
  • Cīna pret slimībām un kaitēkļiem,
  • Stādu aprobācija, jeb šķirņu tīrības noteikšana,
  • Pareiza mēslošana.

Ļoti svarīgi ir ievērot pareizu sabalansētu meslošnu.Nedrīkst stādus izdzīt ar lielām un biežām minerālmēslu devām. Šādi izdzīti stādi diemžēl manīti arī realizācijā, tie ir izteikti lieli, bet nenobrieduši.Šādiem stādiem ļoti samazinās ziemcietība un bargā ziemā tie var iet bojā.
            3. Stādu izrakšna (kailsakņu stādi)
            Japievērš uzmanība stādu rakšanas laikam, rudenī tas ir septembra beigās, oktobrī, kad stādi ir nobrieduši. Ir kokaudzētavas, kas izrok stādus septembra pirmajā pusē, kad stādi vēl ir nenobrieduši un realizē tos  neatlapotus.
Visi stādi pirms izrakšanas ir jānolapo! (caur lapām iztvaiko mitrums)
            4. Stādu pierakšana.
Pēc izrakšanas stādi jāpierok vai jāapmet ar zemi, kūdru vai skaidām.Pavasarī jāuzmanās no sakņu iežūšanas, it sevišķi kauliņkokiem.
Smagās māla augsnēs jāievēro stādu pierakšanas dziļums. Nedrīkst pierakt pa dziļu, lai nenosustu stumbri. Uz saknēm kārtīgi jāuzmet zeme un tā jāpiemīda.
            5. Stādu ziemošana.

  • Pierakuma teritorijas nožogošana.(Lai netiktu pierakumā zaķi un stirnas.)
  • Cīna pret grauzējiem. Putniem nepieejamā traukā jāizliek peļu  indes, trauki regulāri jāapseko un jāpapildina.
  • Pierakuma piesegšana iestājoties salam.Vislabākais segšanas materiāls ir egļu zari.

Jaunais stāds pirmos trīs gadus nav tik izturīgs pret bargiem saliem, tāpēc stādi ir jāpiesedz. Sevišķi tas jāievēro kauliņkokiem: aprikozēm, persikiem, ķiršiem,plūmēm. Sniegotās ziemās labs piesegšanas materiāls ir sniegs. Sniega kārta uz pierakuma, kas nosegts ar skujām garantē stādu pārziemošanu. Arī iestādītiem jaunstādiem apmetot ar sniegu, uzlabojas parziemošana.
Šādu kompleksu veicot tiek izaudzēti kvalitatīvi un ziemcietīgi stādi, kas ir tālāk audzējami visā Latvijā, kā arī citur mums tuvās klimatiskās joslās (piem. Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Skandināvijas valstīs).

Secinājumi:
ZS ”Liepas” stādaudzētavas stādi ir kvalitatīvi, ziemcietīgi stādi par atbilstošu cenu, jo:

  • Stādi audzēti Latvijā,
  • Tiek ievērota šķirnes tīrība (aprobācija),
  • Tiek ievērota pareiza audzēšanas agrotehnika,
  • Pareiza kailsakņu stādu sagatavošana (nobrieduši stādi),
  • Tiek veikts pasākumu komplekts stādu pārziemošanai,
  • Kailsakņu stādu realizācija pareizā laikā.

Rudenī ne ātrāk kā septembra beigās, pavasarī ne vēlāk par pumpura plaukšanu.

  • Pēc lieluma izšķiroti stādi,
  • Stādi ar VAAD reģistrētu augu pasi

ZS ”Liepas” stādaudzētavā strādājam pēc devīzes:
”Stādi Jūsu dārza ražai un skaistumam!”                                       

dārznieks, ZS “Liepas” agronoms Dainis Apse

stādīšana

Kailsakņu stādus stāda tikai bezlapu stadijā,
tas ir:

  • Rudenī (aktīvās veģitācijas perioda beigās)

Septembra beigās – oktobrī – līdz patstāvīgam salam

  • Pasararī (aktīvās veģitācijas perioda sākumā)

Kā atlaidusies zeme (marta beigās, aprīļa sākumā) līdz pumpura plaukšanai maija sākumā (ap 10-15 maiju).

Konteinerstādu stādīšana:
Stāda visu aktīvās veģitācijas periodu, tas ir – no pavasara līdz vēlam rudenim. Arī vasarā.

1. izrokam bedri

2. izmēram bedres dziļumu

Ja nepieciešams, augsni var uzlabot (tikai satrūdējuši kūtsmēsli samaisīti ar zemi, komposts vai iestrādāt minerālmēslus, piem., „Kemira”. Smilšainā un mālainā augsnē arī kūdras substrāts).

3. noņemam plēves podu

pārgriež plēves podu, tīklu atstāj (konteinerstādiem ar lapām nedrīkst izjaukt zemes kamolu pie saknēm, nepieciešamības gadījumā to salej)

4. ieliekam bedrē stādu

Ieliekot stādu bedrē, kārtīgi to salejam!

Uzmanam mitruma režīmu, jo sevišķi pavasarī un vasarā, kad ir sauss laiks.

5. Aizrokam bedri

Aizrokam bedri un būtu vēlams stādu piesiet pie balsta.

Bonusa informācija

stādīšanas dziļums

  • Ogulājus – jāņogas, upenes, ērkšķogas stāda dziļāk, kā tie auguši kokaudzētavā. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos. Stādot avenes un zemenes, tās liek apmēram tāpat kā šie stādi auguši audzētavā.
  • Rozēm potējuma vietu liek  zemē, lai veidotos vairāk jauno dzinumu. Potējuma saiti var noņemt uzreiz pie stādīšanas vai vasaras vidū.
  • Augļu koku stādus, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, stāda, lai potējuma vieta būtu gandrīz ar augsnes virskārtu. Smagās, mālainās un slapjās augsnēs stādot potējuma vieta jāatstāj 2-3 cm virs zemes, lai neizsustu. Vieglās, smilšainās augsnēs potējuma vieta var būt nedaudz zem augsnes virskārtas, lai samazinātu potcelma atvašu veidošanos.
  • Augļu kokus, kas potēti uz augumu samazinošiem potcelmiem (p. pus pundur un pundur ābeles) stāda, lai potējuma vieta atrastos 5 – 10 cm virs augsnes vai mulčas kārtas.

Sakņu sistēma šiem stādiem ir mazāka, tāpēc vairāk jārūpējās par kokiem tos laistot un mēslojot.

stādīšanas attālumi

Stādīšanas attālumu ietekmē šādi apstākļi:

  • Šķirne
  • Potcelms
  • Agsne
  • Pieejamā tehnika un/vai zemes platības
  • Vainaga veidošana

Uz samazināta auguma potcelmiem audzētu koku (piem. pundur un puspundur ābeles) vidējais stādīšanas attālums ir 2,5 m (sākot no 2 līdz 3 m starp kokiem).
Zemajiem ķiršiem attālums no 2,5 līdz 3m atkarībā no šķirnes.
Pārējām kultūrām (plūmēm, saldiem ķiršiem, bumbierēm, ābelēm uz antonovkas potcelma) sākot no 3 m, vēlamais 3,5 m, lielāka auguma šķirnēm 4-5 m.
Ogulājiem (jāņogas, upenes, ērkšogas) vidējais stādīšanas attālums ir  1 m, atkarībā no šķirnes lieluma no 0,80- 1,50 m. Zemenes stāda 3 stādi uz 1 tekošo metru. Avenes stāda par pusmetru.
Kolonveida ābelēm uz samazināta auguma potcelmiem vēlamais attālums ir 1 m (sākot no 0,5 līdz 1,5 m).

 

apputeksnēšanās

Der zināt:

Stādot augļudārzu uzmanība jāpievērš kauleņkoku apputeksnēšanai.

Tas bieži vien ir iemesls, kāpēc Jūsu iestādītais kociņš skaisti zied, bet neražo.

Atcerieties!

Persiks ir pašauglīgs, bet aprikozēm vajag divu dažādu šķirņu kociņus, derēs arī aprikožu sēklaudzis.

Lielākā daļa Latvijā audzēto saldo ķiršu šķirņu nav pašauglīgas, ražas iegūšanai jāstāda vismaz divi vienlaikus ziedoši saldo ķiršu stādi. Vienas ražos šķirnes „Lapins” un „Sunburst” (labākām dārza vietām).

Plūmju apputeksnēšanās un ziedēšana.

Pašauglīgas šķirnes – Edinburgas Hercogs, Ekspermentālfeltets, Emma Leppermane, Kārsavas, Nansī Mirabele, Ontario, Perdrigons, Stanley, Ulenas Renklode, Viktorija, Washington (d. pašaugl.), Āženas, Cara, Kosmoss, Ave (d. pašaugl.), Minjona.

Plūmju apputeksnēšanās

Zied ļoti agri

Apputeksnētājas

Hibrīdplūmes (Skoroplodnaja, Komēta u.c.) 

Kaukāza plūmes, Agrā Dzeltenā, Alvis, Spīdola.

Zied agri vai vidēji agri

Apputeksnētājas:

Vairums šķirņu.

Edinburgas Hercogs, Viktorija, Kārsavas, Perdrigons, Ulenas, Renklode, Ekspermentālfeltets.

Zied vēlu

Apputeksnētājas

Latvijas Dzeltenā Olplūme, Nansī Mirabele, Ontario Stanley, Washington, Lāse, Zaļā Renklode

Ontario, Stanley, Nansī Mirabele, Ulenas Renklode, Zaļā Renklode, Kārsavas, Būkas